Sveiki! Manai meitai ir 11 mēneši un nu jau sāk staigāt (pagaidām turoties pie rokas). Tad nu tā tipinot turoties ar kreiso roku pie pieaugušā, meita iet raitā solī, bet kolīdz pamainām pusi, tad ja viņā turas ar labo roku pie manas rokas, tad pēkšņi viņa "staigāt vairs nemāk", sper soli ar kreiso kāju un labo pievelk klāt. Šodien pamērījām kāju garumu un secinājām ka viņai labā kāja ir apmēram 1- 1,5 cm īsāka. Vai to kaut kā var labot ar vingrinājumiem vai kā savādāk? Paldies!

Labdien! Vēlējos dzirdēt padomu no speciālista saistībā ar treniņiem ja ir saspringta muguras muskulatūra. Viss sākās pirms gada, kad sāku iet astotajā klasē, atspoles skrējiena laika pēkšņi sāka sāpēt muguras lejasdaļa. Ģimenes ārsts uzskatīja, ka tas ir nenozīmīgs sastiepums savienojumā ar apsaldējumu. Lai nu kā, bet pie fizioterapeita nonācu tikai pēc pusgada, respektīvi, vasaras sākumā. Noteica, ka sāpes rada ļoti saspringtie muskuļi, un lai to atrisinātu kopš vasaras sākuma līdz pat šai dienai nodarbojos ar ārstniecisko vingrošanu, tā ļoti palīdz, bet muskuļi ir ļoti saspringti vēl tagad, un fizioterapeits nevarēja pateikt cik ilgi tas tā turpināsies, bet šogad skolā ir ļoti nozīmīgas ieskaites sportā. Es ļoti gribētu tās nokārtot, bet trenēties sāpju dēļ nav viegli. Problēmas rada tieši spēka vingrinājumi. Vienreiz pievelkoties pie vingrošanas stieņa mugura nesāp, bet es jūtu, ka muskuļi acumirklī kļūst ļoti saspringti. Man ir bail, ka šādi trenējoties sāpēs atkal varētu kļūt tikpat stipras kā sākumā... Pēc jūsu domām - es varētu mājās izpildīt spēka vingrinājumus - tādus kā pievilkšanās, pumpēšanās (savienojumā ar mana fizioterapeita ieteiktajiem vingrinājumiem, protams) Vai tomēr tas nebūs prāta darbs? Pašlaik mana fizioterapijas vingrojumu programma ir vērsta uz ķermeņa priekšējo muskuļu nostiprināšanu un aizmugurējo stiepšanu.

Labdien! Manam deelam ir 23 gadi,darbaa visu dienu ir uz kaajaam.Pagaajuso meenesi uznaaca taadas sapes kaaju lielos,ka nevareeja pastaigaat veselu nedeelu.Saapes pamazaam paargaaja,bet sad tad veel uznaak,sajuutas esot loti nepatiikamas,taadas kaa krampji.Deels straadaa Anglijaa un nezna,ko dariit.Ko Juus ieteiktu?Vai smeekeesana vareetu buut viens no riska faktoriem?Jau ieprieks pateicos par atbildi.

labdien!meitinai 5 menesi bet mes dzimam pirms laika,mums izraksta ir diagnoze periventrikulara leikomalacija,arsts teica ka ir iespeja ka berns nestaigas vai jus varat mums palidzet?

Man pēc galvas smadzeņu satricinājuma ir biežas galvassāpes diagnozē rakstīts cefalģija. Ko tas nozīmē?

Labdien, bērnam 5gadi, ir problēmas ar redzi, okulists brilles neiesak, jo ir cerība, ka acis pašas tiks galā, vai osteopātija var palīdzēt?

Sveicināti! Esmu 21 gadu vecs, pirms pusotra gada sākās asas sāpes mugurā, dažas dienas bija pat nopietni kustību traucējumi, kopumā sāpes un diskomforts turpinājās apmēram 2 mēnešus. Iemesls - nepilnīga tehnika izpildot vingrinājumus svaru zālē. Datortomogrāfijā tika konstatētas šmorļa trūces 4 skriemeļos krūšu rajonā starp lāpstiņām. Mēnesi tika padzertas zāles, sāpes pamazām gāja mazumā, tika nozīmēta vingrošana pie fizioterapeita. Apmeklēju gan tikai 2, vai 3 nodarbības un atsāku treniņus svaru zālē, iesildoties ar izometriskajiem vingrinājumiem (tiem, kurus ierādīja fizioterapeits), kā arī izslēdzu uz muguru agresīvi vērstus vingrinājumus (vilme, pietupieni ar svaru stieni). Drīz sāpes bija pilnībā pārgājušas, retu reizi varēja just, ka trauma ir bijusi. Pēc kādiem 2 mēnešiem palaidos slinkumā un pārtraucu veikt izometriskos vingrinājumus, pēc vēl pāris mēnešiem jau atsāku pietupienus ar svaru stieni (arīdzan pēc fizioterapeita norādījuma), ar ļoti nelielu svaru, nepilnā dziļumā. Viss bija labi, līdz uztaisīju līdztekas. Spēji atgriezās sāpes, kas ātri pārgāja, ja neapmeklēju svaru zāli (nevarēju vairs gandrīz neko izņemot svaru stieņa spiešanu guļus), nevarēju arī pievilkties. 2 mēnešus tikai spiedu guļus, līdz lēnām, pakapēnisiki, ar nelieliem svariem atsāku arī pārējos vingrinājumus, bet pēc šī sāpju saasinājuma vairs sajūtas nekad nebija tik komfortablas kā pēc pirmās atgūšanās. Gandrīz pusgadu bija puslīdz ciešami, tagad atkal sāpes ir atgriezušās, ne tik asas, bet nu jau šķiet, ka hroniskas. Trenažieru zāli neapmeklēju jau 3 nedēļas, bet labāk nepaliek. Dažu dienu ir vieglāk, citu grūtāk. Sāpes pāriet guļus stāvoklī, savukārt ir grūti staigāt garākus (virs 1km) gabalus. Pēc dabas esmu sportisks, lielās muskuļu grupas ir labi attīstītas, pašam šķiet, ka pie vainas ir nolaidība attiecībā uz dziļo muguras muskuļu attīstīšanu un izometrisko vingrinājumu veikšanu tikai brīžos, kad jau ir atsākušās sāpes. Šobrīd domāju atkārtoti veikt datortomogrāfiju un aiziet uz konsultāciju pie fizioterapeita, lai atcerētos vingrinājumus. Laikam jau nāksies tos pārvērst par ikdienas procedūru uz visu atlikušo dzīvi (un tie droši vien liksies tīrā bauda salīdzinot ar to, kas ir sagaidāms, kad kļūšu vecāks). Ko vēl Jūs rekomendētu? Paldies.