Nabassaites aptīšanās ap kaklu, osteopātiska ārstēsana.
2012-04-08

 Nabassaites aptīšanos novēro, ja tās garums pārsniedz 40 – 60 cm. Tā var aptīties vienu vai vairākas reizes, cieši vai vaļēji, izolēti vai kombinēti ,piem., apkārt kaklam un bērna kājām (1. bilde). Visvairāk izplatīta izolēta, vienreizēja, vaļīga aptīšanās apkārt mazuļa kaklam, kas parasti tam nav bīstama.

 Nabassaites aptīšanās veicinošie faktori: augļa hipoksija (skābekļa nepietiekamība), jaunās māmiņas stresi (paaugstināts adrenalīna daudzums asinīs), kas vēderā pastiprina  mazuļa aktivitāti. Ja mātei ir daudz augļūdens, tad bērnam vēderā ir iespēja veikt lielu kustību apjomu, kas arī var veicināt nabassaites aptīšanos.

Ja dzemdību sākumā ir apstiprinājusies vaļīga nabassaites aptīšanās ap bērna kaklu, tad vecmāte, ginekologs izvēlas optimālu dzemdību procesa vadīšanas taktiku. Augļa sirdsdarbība tiek kontrolēta vidēji katru pusstundu, ja tā neatbilst normai, ārsts var pielietot stimulāciju, lai paātrinātu dzemdības.

Jāsaka gan, ka bērns var ne tikai „sapīt”, bet arī „atpīt” nabassaites cilpas. Tāpēc ne vienmēr ir jāsatraucas, ja mazulim ir konstatēta nabassaites aptīšanās. Šīs problēmas galvenais aspekts ir bērna stāvoklis – vai tas cieš no hipoksijas? Tāpēc grūtniecei veic kardiotokogrāfisku izmeklēšanu, kas nosaka augļa sirdstoņus un hipoksijas pazīmes. Ultrasonogrāfiska izmeklēšana parāda, vai ap bērna kaklu ir nabassaites cilpas (1.,2., bilde). To var noteikt jau, sākot ar 2. trimestri. Visprecīzākā metode, lai izpētītu dzemdes – placentāro un augļa – placentāro asinsriti, ir doplerometrija. Parasti visas šīs izmeklēšanas atkārto vairākas reizes, jo bērns līdz dzemdību sākumam patstāvīgi atrodās kustībā, nabassaites aptīšanās var izzust.

 

 

      

                                                         1.bilde                                                         2.bilde

 

Tūlīt pēc galviņas piedzimšanas, vecmāte atbrīvo kaklu no nabassaites cilpām, tādējādi novēršot tās nospriegojumu un asinsrites traucējumus pa to. Bīstama var būt divkārša vai vairākkārtīga cieša aptīšanas. Šādos gadījumos nabassaite saīsinās, un otrajā dzemdību periodā rodas pastiprināts iestiepums, sašaurinās asinsvadu diametrs, kas noved  pie straujas bērna audu asinsrites apgādes pazemināšanās (akūtas hipoksijas un asfikcijas). Nabassaites sasprindzinājums dzemdību laikā var izsaukt placentas atslāņošanos. Tāpēc pie šādas nabassaites aptīšanās pēc 37.nedēļas, visbiežāk, veic plānveida ķeizargriezienu.

Ja bērnam ir bijusi nabassaites cieša divkārtīga vai vairākkārtīga aptīšanās, ja zīdainim novēro rīšanas traucējumus, nav zīdaiņa gugināšanas (zīdaiņa runas), tad šādos gadījumos būtu vēlama osteopātiska izmeklēšana. Ap nabu esošo audu sasprindzinājums izraisa aknu un urīnpūšļa samazinātu kustīgumu, miega un vēdera izejas traucējumus, nemieru, raudulīgumu.

Bērnam, kļūstot vecākam, tas var rezultēties dažādos traucējumos: psiholoģisks diskomforts, nemiers, grūtības koncentrēties, hiperaktivitāte. Reflektori bērns liek rokas pie kakla, nepatīk apģērbs ar augstu, stingru  apkakli, šalles.

Osteopātiska ārstēšana ar maigām, nesāpīgām metodēm atbrīvo kakla aizmugurējās un priekšējās daļas audus, pakauša pamatni, nabu, un ap to esošos vēdera audus. Osteopāta apmeklējums var būtiski mazināt vai novērst augšminētās sūdzības.