Neizturamas sāpes ejot, saīsināts solis - tās ir galvenās papēža «pieša» izpausmes.Tikai lokāla terapija vēlamo efektu nedos, jo cēlonis šai problēmai atrodas pavisam kur citur.
Iedomājieties ceļamkrānu. Metāla troses, kas stiprinās pie krāna pamatnes, kompensē krāna strēles smagumu.
To pašu funkciju pilda apakšējo ekstremitāšu aizmugurējā vertikālā spēka līnija, kas sevī ietver augšstilba muskuļu grupu (stiprinās pie sēžas pauguriem), ikru muskuļus, ahilleja cīpslas un garās plantārās fascijas (stiprinās pie papēža kaula).
Ja ķermeņa gravitācijas centrs ir novirzījies tālu uz priekšu aiz pēdām, tad ieslēdzas aizmugurējā vertikālā spēka līnija. Rezultātā saspringst un saīsinās kāju aizmugurējie muskuļi, ahilleja cīpslas, garā plantārā fascija saīsinās, to piestiprināšanās vieta pie papēža kaula paliek blīva un sāpīga.
Ja gravitācijas centra nobīde uz priekšu ir ilgstoša, tad blīvajā plantārajā fascijā un ahilleja cīpslā to piestiprināšanās vietā pie papēža izgulsnējas sāļi un agri vai vēlu parādās sāpes. Ap papēdi ir daudz nervu šķiedru, tai skaitā veģetatīvās šķiedras - tāpēc sāpes ir tik mokošas.
Gravitācijas centra nobīdi uz priekšu izsauc iegurņa priekšējā rotācija ar vienlaicīgu vēdera un sēžas muskuļu vājumu. Ķermeņa gravitācijas centra normalizēšana tiek panākta ar iegurņa kaulu un mugurkaula korekciju, iekšējo orgānu mobilizāciju, muskuļu stiepšanu un trenēšanu. Tāpēc, pirms uzsākt ārstēšanos ar tautas līdzekļiem, būtu labi konsultēties ar fizioterapeitu, lai līdzsvarotu kustību balsta aparātu.
Kad ķermeņa gravitācijas centrs nostāsies vietā, tad mazināsies sasprindzinājums aizmugurējos kāju muskuļos un izzudīs sāpes papēžos.