Pātagas cirtiena traumas.
2009-03-14

  Lielākā daļa cilvēku ir pieredzējuši traumas, kas pirmajā mirklī šķiet maznozīmīgas. Nelielas avārijas, kritieni sporta spēļu laikā. Ja nav bijuši nopietni savainojumi, notikušais ātri pāriet un aizmirstas, taču pēc kāda laika kā sekas var parādīties dažādi simptomi, kas liecina par veselības traucējumiem – galvassāpes, miega traucējumi, galvas reiboņi, sirds aritmija. Tos izraisa asi, spēcīgi, negaidīti ķermeņa satricinājumi, jeb "pātagas cirtiena" traumas.
Bieži vien ārstēšanās, nezinot patiesos veselības traucējumu rašanās iemeslus, ir apgrūtināta, jo ārsts, izmeklējot pacientu rentgenoloģiski vai ultrasonogrāfiski, neatrod redzamus traucējumus orgānu un to sistēmu darbībā. Īstais sūdzību iemesls var būt ir iepriekš gūto traumu sekas, kas izpaužas kā ārēji nesaskatāmi orgānu un to sistēmu bojājumi. Visefektīvākā šādu traumu diagnosticēšanā un ārstēšanā ir osteopātija, jo osteopāta roku jutīgums ir attīstīts tādā līmenī, ka osteopāts spēj sajust pacienta  muskuļu un saišu sasprindzinājumu, ritma izmaiņas dažādu atsevišķu orgānu darbībā, kustību ierobežojumu galvaskausa kaulos un membrānās.
Kas ir „pātagas cirtiena trauma”?
Tā ir trauma, ko ķermenis iegūst negaidītu, asu iedarbību rezultātā, tās rada ārēji grūti pamanāmu ietekmi uz visu organismu, veicinot tā galveno sistēmu nepareizas funkcionēšanas nemitīgu progresu. Piemērs – grūdiens pa mašīnas aizmuguri. Drošības josta neļauj gūt nopietnas, redzamas ķermeņa traumas, bet asā un negaidītā grūdiena enerģīja nekur nepazūd, tā izplatās pa cilvēka iekšējiem orgāniem un skeletu. Rezultātā rodas disbalanss cilvēka organisma fizioloģiskajos un anatomiskajos mehānismos. Šādas traumas bieži sastopamas sportistiem (īpaši cīņas sporta veidus pārstāvošajiem), sadzīves situācijās (uz kāpnēm netrāpot uz pakāpiena un strauji nolaižot kāju uz nākamā). 
 Na visas šīs traumas obligāti izraisīs traucējumus, jo organismu aizsargā spēcīgs adaptācijas mehānisms, dažkārt cilvēks spēj laikus pamanīt un reaģēt uz situāciju, neapzināti saspringstot un sagaidot triecienu. Grūti paredzēt – būs sekas vai nē, jo cilvēka organisms spēj diezgan ilgstoši kompensēt „pātagas cirtiena” traumu iedarbības, taču, kad adaptācijas rezerves ir izsmeltas, pat niecīga trauma var izraisīt nopietnus simptomus. Svarīgu organisma iekšējo procesu norišu traucējumi var attīstīties pakāpeniski, parādoties pēc vairākiem mēnešiem un pat gadiem.
 Nopietnu „pātagas cirtiena” traumu pavada simptomi, kas ļauj uzreiz noteikt varbūtējus organisma bojājumus. Starp šādiem simptomiem ir apziņas miglošanās un galvasreiboņi, apgrūtināta elpošana, zvanīšana ausīs, nejutīgums un durstīšana atsevišķās ķermeņa daļās u.c. Jo vairāk šādu simptomu, jo lielāka varbūtība, ka attīstīsies posttraumatiskais sindroms. 
 Pārsvarā ir 2 „pātagas cirtiena”traumas attīstības mehānismi:

Iekšējo muskuļu un saišu nospazmēšanās.

Spēja rāviena laikā iekšējie orgāni inerces ietekmē turpina kustību, izraisot iestiepumu un sasprindzinājumu iekšējos muskuļos un saitēs, ar kurām šie orgāni stiprinās pie skeleta. Pēc iedarbības beigām to tonuss ne vienmēr atgriežas normas robežās, to sasprindzinājums var  izraisīt patoloģiskus procesus. Ja sasprindzinājums turpinās vairākas nedēļas, attīstās fibroze – audu blīvuma palielināšanās, pēc gada – audu kalcifikācija. Fibrozi nereti pavada sāpes un iekaisums bojātajās saitēs, tālāk process var pāriet uz iekšējiem orgāniem. Medikamentozi var tikai apārstēt iekaisumu, bet cēlonis paliek. Kā var palīdzēt osteopāts? 
Visi cilvēka iekšējie orgāni un sistēmas nepārtraukti pulsē, bet sasprindzinājuma, iestiepuma un fiksācijas rezultātā rodas ritma izmaiņas. Izmeklējot pacientu, speciālists nosaka, kur ved  „iestiepuma stari” un kur, līdz ar to, slēpjas problēmas cēlonis. Tad osteopāts ar speciālām tehnikām atbrīvo saites un uzlabo iekšējo orgānu kustīgumu. sasprindzinājumu un orgānu fiksācijas.

Galvaskausa kaulu kustīguma traucējumi.

Galvaskauss sastāv no kauliem, starp tiem ir šuves, kas ļau tiem kustēties noteiktā ritmā un noteiktām asīm vienam attiecībā pret otru. Lai gan šīs kustības ir ļoti niecīgas, osteopāta jūtīgās rokas spēj tās sajust. Pātagas cirtiena trauma izraisa strauju galvas kustību, rezultātā pakauša kauls pabīdās attiecībā pret deniņu kauliem un fiksējas jaunā pozīcijā, tas izraisa sasprindzinājumu galvas  un muguras smadzeņu apvalkos. Šis sasprindzinājums, savukārt, saspiež galvas smadzeņu audus, arteriālos un venozos asinsvadus, veicinot hipoksijas un venozo asiņu atteces traucējumus. Visbiežāk šādos gadījumos pacients sūdzas par hroniskām galvassāpēm.

 

 

                                                                           Galvas smadzeņu apvalki

 

Muguras smadzeņu apvalks apņem muguras smadzenes un pavada nervu saknītes, kas iet  caur starpskriemeļu atverēm  uz iekšējiem orgāniem. Sasprindzinājums apvalkā traucē šo nervu darbību, izraisot saslimšanu iekšējos orgānos. 

 


 

                                                                Muguras smadzeņu apvalks

 

Kā var palīdzēt osteopāts?
Veselam cilvēkam galvaskausa kustībām ir noteikts ritms un amplitūda, tāpēc osteopāts spēj viegli diagnosticēt pakauša kaula nobloķēšanos. Pēc tam speciālistsar speciālām osteopātiskām metodēm noņem pakauša kaula bloku, tādējādi atjaunojot galvaskausa kaulu dabiskās kustības. Rezultātā pazūd sasprindzinājums cietajā smadzeņu apvalkā un ar to saistītie simptomi.
 Jāpiebilst, ka „pātagas cirtiena” traumu sekas visbiežāk var novērst 1 – 2 osteopātiskām procedūrām. Tās, lai arī pirmajā mirklī liekas nenozīmīgas un ātri aizmirstas, nevajadzētu atstāt bez ievērības.