Kas ir osteopātija?
2009-03-06

Osteopātija ir viens no tradicionālās medicīnas virzieniem, tās būtība slēpjas osteopāta roku iedarbībā uz pacienta anatomiskajām struktūrām, lai atbrīvotu funkcionālus blokus un atjaunotu optimālu šķidruma cirkulāciju orgaismā, aktivizējot paša organisma iekšējās spēku rezesves.
 Osteopātiskā medicīna ir ieguvusi plašu atzinību pasauē, tā ir atzīta kā viena no efektīvākajām nemedikamentozajām pieejām dažādu saslimšanu ārstēšanā. Osteopātija visefektīvāk palīdz nervu siststēmas, kutību – balsta aparāta funkciju traucējumu, iekšējo orgānu saslimšanu gadījumos.
Osteopāti veic diagnostiku un ārstēšanu tikai ar rokām, pielietojot dažādas speciālas ārstēšanas tehnikas. Diagnostikas pamatā ir osteopāta pieeja pacienta organismam kā vienotam veselumam. Ja ir notikušas izmaiņas kādā no organisma sistēmām, piemēram, kaulu – muskuļu sistēmā, un pacients žēlojas par sāpēm mugurā vai locītavās, osteopāts izmeklē arī citas sistēmas, jo organisms funkcionē kā vienota sistēma.
Speciālista izpratne par sāpju cēloņiem ir balstīta uz zināšanām anatomijā un fizioloģijā. Roku jutīgums ir attīstīts tādā līmenī, ka osteopāts spēj sajust pacienta iekšēju muskuļu un saišu sasprindzinājumu, ritma izmaiņas dažādu atsevišķu orgānu darbībā, izmeklēšanas gaitā tiek izmantota gan lokāla un vispārēja izmeklēšana ar roku palīdzību, gan statiski un dinamiski testi. 
 Vesela cilvēka orgāniem un audiem ir noteikta forma, blīvums un temperatūra. Kad tajos sākas pataloģiskas izmaiņas, šie rādītāji mainās: orgāni var sarauties vai palielināties, var izmainīties to blīvums. Osteopāta rokas spēj pamanīt šīs izmaiņas sākuma stadijā, kamēr pacientam vēl nav parādījušās sāpju sajūtas, tāpēc osteopātu būtu vērts apmeklēt arī profilaktiskos nolūkos. Speciālists noteiks traucējumus sākuma stadijā, šādi novēršot slimību tālāku progresēšanu.
 Ārstēšanas tehnikas, kuras izmanto osteopāts, no citām manuālās terapijas metodēm atšķiras ar to, ka iedarbība uz pacienta organismu tiek realizēta audu fizioloģisko barjeru robežās, tāpēc tās ir maigas un saudzējošas. Viens no osteopātiskās ārstēšanas pamatprincipiem ir ārstēšanas virzība uz organisma iekšējo resursu mobilizāciju un pašizārstēšanos. Tā kā pacienta organisms tiek skatīts kā vienots vesels, viena orgāna darbības traucējumi mēdz novest pie citu orgānu traucējumiem, tāpēc osteopāts strādā ar īsto sāpju vai problēmu cēloni, bieži vien šis cēlonis atrodas diezgan tālu no sāpošās vietas. 
 Osteopātija var palīdzēt gan bērniem, gan pieaugušajiem.