Sāpes mugurkaulā un kājās.
2009-03-06

No visiem pacientiem, kuri pie manis vēršas ar muguras vai citām sāpēm, apmēram 90 procenti ir sēdoša darba darītāji, nevis fiziska darba veicēji.
Sēdoša darba darītāji ir ne tikai birojos strādājošie, bet arī tālbraucēji šoferi, kuri ilgstoši atrodas vienā un tajā pašā pozā. Celtnieki vai pārdevēji ar sūdzībām par muguras sāpēm vēršas daudz retāk. 
Ilgstoša atrašanās vienā un tajā pašā pozā, piemēram, sēdēšana pie datora, neveicina asinsriti muskuļos, locītavās mazāk izdalās locītavu smērviela (sinovijs), starpskriemeļu diski zaudē šķidrumu, nosēžas, kā rezultātā sāk augt radziņi – osteofīti, kas ar laiku var nospiest nervu saknīti. Ar laiku var saīsināties kāju muskuļi un var parādīties sāpes, tirpšana, krampji. Ilga sēdēšana traucē venozo atteci no kājām, var parādīties varikozo vēnu slimības simptomi – krampji apakšstilbos, nieze apakšstilbu un muguras muskuļos, pacienti sūdzas par sāpēm jostas rajonā, gūžas locītavā - sāpes cirksnī, tās var izstarot uz celi, sāp arī ceļu locītavas, reibst galva, tiek konstatēta tirpšana rokās, sāpes jostas daļā un sprandā, var būt žults atteces traucējumi, vēdera piepūšanās, aizcietējumi, samazinās plaušu tilpums.
Muskuļiem var likt strādāt arī sēdus stāvoklī – te var palīdzēt dažādi vingrojumi kājām un mugurai, kas uzskatāmi apskatāmi video versijā mājas lapas publikāciju sadaļā.
Būtu vēlams pēc iespējas biežāk mainīt darba pozu, piemēram, sarunas laikā pa telefonu piecelties kājās vai pastaigāt pa biroju; faksu un skeneri, dokumentu mapes novietot attālākajā biroja kaktā, lai būtu iemesls piecelties un neiesēdēties vienā pozā; sēžot periodiski kājas iztaisnot, sakrustot, pēdas nolikt uz ārmalām, veikt elementāras kustības pēdās. Sekretāres poza ar taisnu muguru nav tas ieteicamākais variants, jo organisms daudz enerģijas patērē, noturot taisnu muguru, muskuļi saspringst un kļūst sāpīgi, tādēļ būtu vēlams muguru atbalstīt pret ērtu atzveltni, sēžot pagrozīties, veikt neuzkrītošus un vienkāršus vingrinājumus. Jo biežāk mainīsim pozu, jo mugurai labāk! 
Būtu labi, ja katrs parēķinātu, cik daudz dienas laikā viņš sēž – bieži ir tā, ka cilvēks sēž, braucot uz darbu un uz mājām, sēž darbā pie datora, bet mājās – pie televizora. Pusdienu vai gandrīz visu dienu sēž! Vajadzētu laiku sadalīt tā, lai sēdēšana no darba laika aizņemtu apmēram 50 procentus, 25 procentus – staigāšana un 25 procentus – stāvēšana. Stāvot un staigājot tiek nodarbināts daudz lielāks muskuļu skaits nekā sēžot.  
Darba vietā ieteicams arī kādas divdesmit trīsdesmit minūtes dienā pasēdēt uz ķīļveida gaisa spilvena – tas ir no gumijas, bet iekšā gaiss, un gaisam daudzumu var mainīt. Sēžot uz tāda spilvena, tiek nodarbinātas daudzas muskuļu grupas, mazinās stīvums un nogurums muguras lejasdaļā.
Ja radušās sāpes vai kāds citas problēmas, būtu ieteicams vispirms vērsties pie speciālista, kurš novērtēs muskuļu un mugurkaula stāvokli un ieteiks vispiemērotākos vingrinājumus. Var gadīties, ka cilvēka izvēlētie vingrojumi vai sporta veids nevis palīdz, bet tieši otrādi – kaitē, jo trenē tikai noteiktus muskuļus, kas jau tā ir pārslogoti ikdienas aktivitātēs.
Būtu vēlams neaizrauties tikai ar vienu sporta veidu, it sevišķi, kas nodarbina viena veida muskuļus – asimetriskie sporta veidi. Vislabākās ir tās aktivitātes, kas iesaista pēc iespējas vairāk muskuļus, t.i., kur ir jānodarbina gan rokas, gan kājas. Sēdoša darba veicējiem būtu vēlamas fiziskas aktivitātes 2 -3 reizes nedēļā. 

 

Fizioterapeits Vadims Puharts