Šie vingrinājumi ir viens no ārstēšanas veidiem fizioterapijā, kā uzlabot gan vispārējo veselības stāvokli, gan palīdzēt sev noteiktos veselības problēmu (galvenokārt, ar elpošanas ceļiem saistītos) gadījumos.Izmantojamo skaņu izvēli veido atsevišķi izrunājamas skaņas, kā arī skaņu kopas stingri noteiktā veidā un secībā.
Veicot šos vingrinājumus, skaņu izraisītā vibrācija no balss saitēm pārvietojas uz plaušām, traheju un bronhiem, tālāk virzoties uz visu krūšu kurvi, palīdzot atslābināties bronhiem un bronhiolām spazmu gadījumā.

Skaņas vingrinājumiem ir raksturīgas šādi elpošanas etapi:

•  Ieelpa caur degunu (1 – 2 sek)
•  Pauze (1 sek)
•  Aktīva izelpa caur muti (2 – 4 sek)
•  Pauze (4 – 6 sek)

Ieelpu un izelpu veic tā, lai elpošanas procesā aktīvi iesaistātos diafragma un ribu muskulatūras apakšējā daļa. Plecu un krūšukurvja augšējā daļa ir atslābināta, ieelpas laikā diafragma nolaižas uz leju, vēders izvirzās uz priekšu un ribu apakšējā daļa uz sāniem, izelpas laikā – vēders saplok, diafragmai paceļoties uz augšu ( t. i., jāraugās, lai elpošana nebūtu virspusēja, iesaistoties tikai krūšukurvja augšējajai daļai un pleciem).
Izelpa ir divas reizes garāka, nekā ieelpa.
Sākumā, pildot šos vingrinājumus, var gadīties, ka tos ir grūti veikt, jo izelpa sanāk tik pat gara, kā ieelpa, taču cītigu treniņu rezultātā tā pagarinās. Visus elpošanas vingrojumus veic lēnām, mierīgi un bez sasprindzinājuma, tie cilvēku nevis nogurdina, bet gan atslābina.
Tātad, vispirms caur degunu veic vienmērīgu, klusu un dziļu ieelpu. Pēc nelielas pauzes seko izelpa caur muti, pēc tam – ilgākā pauze, ļaujot notikt pilnvērtīgai gāzu apmaiņai plaušās. 
Veicot izelpu, aktīvi strādā visi ar elpošanu saistīti muskuļi, lai tos trenētu, vingrinājumu laikā var lietot tos līdzskaņus, kuru izruna prasa lielāku piepūli (piemēram, fff, sss).

Kad esam apguvuši iepriekš aprakstītos elpošanas vingrinājumu etapus, ir laiks pievienot skaņas un skaņu kopas, kuras izrunā izelpas laikā.
Lai pareizi veiktu skaņas vingrinājumus, jāievēro daži nosacījumi:

•  Nodarbības vēlams veikt svaigā gaisā vai labi izvēdinātās telpās,
•  Visas skaņas, izņemot M un N , veic caur muti,
•  Shēmu IEELPA – PAUZE – IZELPA – PAUZE jāievēro visas nodarbības laikā,
•  Izelpa nedrīkst izraisīt klepu,
•  Patskaņus vienus vai kopās izrunā sekojošā secībā – U, O, A, I, piemēram, BUK, BOK, BAK, BIK,
•  Apģērbam jābūt vieglam un brīvam, tas nedrīkst ierobežot kakla, krūšukurvja un vēdera kustības,
•  Vingrinājumus vajadzētu veikt pirms ēšanas, vai arī ½ - 2 stundas pēc tās, vislabāk no rīta.

Sākot šo vingrojumu apguvi, pirmās 2 reizes parasti izmanto tikai divas skaņas – „attīrošo izelpu” PFF un „aizvērto vaidu” MMM.Ar šīm divām skaņām būtu vēlams sākt katru nodarbību. Nākamajās nodarbībās pakāpeniski pievieno pa divām jaunām skaņām.
Atsevišķas skaņas palīdz noteiktu veselības problēmu risināšanā:

•  Skaņa R, izrunājot to ar 2 – 4 vibrācijām, un to iesaistīšana skaņu kopās palīdz elpošanas ceļu spazmu un bronhiālās astmas gadījumos,
•  Skaņas Ž un Z – hronisku bronhītu, bronhiālās astmas gadījumos,
•  Skaņa T – mazina klepu,
•  DT, KGH un PFF palīdz atvieglot krēpu atdalīšanos u.t.t.

Nodarbību biežums un ilgums ir atkarīgs no cilvēka veselības stāvokļa un pašsajūtas. Asmātiskā bronhīta un bronhiālās astmas slimniekiem ieteicams pirmās 4 – 5 nodarbības veikt 1 – 2 reizes dienā pa 5 – 6 minūtēm. Vēlāk nodarbību ilgumu palielina līdz 7 – 10 minūtēm 2 -3 reizes dienā. Maksimālais vienas nodarbības ilgums nedrīkstētu būt lielāks par 20 – 30 minūtēm, to palielina pakāpeniski. Ja vingrinājumu laikā rodas slikta pašsajūta, tos pārtrauc, nogaidot, kamēr stāvoklis stabilizēsies. Ja parādās aizdusa, grūtības elpot, nevilcinoties jāpārtrauc nodarbība, ieteicams konsultēties ar speciālistu.
 Sistemātiski un metodiski pareizi pielietojot balss elpošanas vingrinājumus, veidojas vienmērīga un ritmiska visa elpošanas aparāta darbība.