Plakanā pēda.
2009-01-11

Ja Jūsu bērns pēc aktīvām pastaigām vai sporta spēlēm sūdzas, ka viņam sāp vai ir nogurušas pēdas – esiet uzmanīgi! Kāpēc? Tāpēc, ka ļoti bieži izmainīta gaita, sāpju sajūtas kājās un mugurā bērniem parādās tad, kad jau ir izveidojusies plakanā pēda.

Pēdas velvei visdažādākajās ikdienas aktivitātēs ir jāiztur liela slodze, noturot gan ķermeņa un pārnēsājamo somu svaru, gan dažādās sporta aktivitātēs lecot, skrienot. Pēdas velvi nelabvelīgi ietekmē garas pastaigas neērtos apavos, ilgstoša augstpapēžu apavu nēsāšana, sporta treniņi karsējošos, mitros apavos un citi faktori. Pēdas velves izturību nodrošina kaulu, muskuļu un saišu savstarpējā sadarbība. Tās veic amortizatoru funkcijas, pasargā iekšējos orgānus, locītavas un mugurkaulu no triecieniem. Zīmējumā var redzēt normālu pēdas garenvelvi.

 

 


  Plakanā pēda – tā ir pēdas deformācija, kurai ir raksturīga pēdas velves izliekuma samazināšanās. To var konstatēt pēc pēdas velves iekšējās malas. Vislabāk pēdas velves izmaiņas ir konstatēt pēc pēdas nospieduma – smiltīs vai uz papīra.  

Pirmajā attēlā ir redzams normāls pēdas nospiedums, pārējos zīmējumos – plakanā pēda dažādās stadijās.
Vairākumam bērnu ar plakano pēdu novēro gaitas izmaiņas, kas ir saistītas ar mugurkaula un iegurņa stāvokļa izmaiņām. Ja ir izteikta  plakanā pēda, bieži vien, bērns nav spējīgs ilgstoši staigāt, jo jūt sāpes pēdās, tās ātri piekūst, viņš ir spiets ierobežot savas kustības, nespēj pilnvērtīgi piedalīties sporta spēlēs. Amortizācijas trūkums izraisa pastāvīgu mugurkaula, muguras un galvas smadzeņu mikrotraumatizāciju, pastiprinātu nogurumu, pat galvassāpes. Ja bērnam ir plakanā pēda, viņš var sūdzēties par sāpēm pēdās, apakšstilba muskuļos. Var sāpēt potītes locītava, ceļgala locītavas iekšpuse, mugurkauls. Sāpes visbiežāk parādās vakaros, sevišķi, ja bērns ir ilgi stāvējis vai staigājis,sportojis, no rīta sāpes pāriet.     

  Bērniem līdz apmēram 4 – 5 gadu vecumam bieži plakano pēdu var uzskatīt par normālu parādību, jo maziem bērniem pēdas velves pacēluma vietā atrodas tauku spilventiņš, kurš rada optisku ilūziju, ka bērnam ir nepietiekams pēdas izliekums. Zināms muskuļu – saišu vājums ir novērojams līdz pat septiņu gadu vecumam. Pārliecināties, vai bērnam ir pietiekoša pēdas iekšējā velve var sekojoši: bērns nostājas ar plikām pēdām uz cietas virsmas, tad mēģiniet starp atbalsta virsmu un bērna pēdu iekšpusē pabāzt mazā pirksta galu. Ja pirksta gals brīvi novietojas starp pēdu un atbalsta virsmu, tas nozīmē, ka pēdas velve varētu būt pietiekoši augsta. Zīmējumā attēlota normāla pēdas garenvelve.  

  Ja Jūs, skatoties uz bērna pēdām no aizmugures, ievērojat, ka pēda ir novirzīta uz iekšpusi attiecībā pret potītes asi (papēdis neatrodas perpendikulāri pret atbalsta virsmu), kā arī, ja bērns savu pirmo apavu pazoles nonēsā pēdas iekšpusē (normā purngals no iekšpuses, bet papēdis no ārpuses), noteikti konsultējaties ar speciālistu.  

                  

                                                      Norma                                 Norma            Plakanā pēda   Pataloģisku plakanās

Pēdas attīstību bērniem var provocēt sekojoši faktori:

  •  Liekais svars
  •  Neērtu apavu nēsāšana
  •  Neracionāla slodze
  •  Pēdas
  •  Augšstilbu kaulu mediāla rotācija
  •  Smagas infekcijas (poliomelīts) un to sarežģījumi
  •  Bērnībā pārslimots rahīts
  •  Valgus ceļu deformācija (x kājas)

Plakanās pēdas veidošanās risks ir īpaši liels, ja viens vai abi vecāki ir cietuši no šīs kaites.
Viens no provocējošiem faktoriem var būt arī pārāk agra bērna stādināšana uz kājām, kas ir pārāk liela slodze nenostiprinātajiem muskuļiem. Pirms bērns sāk patstāvīgi celties kājās, vecākiem būtu jāļauj bērnam rāpot tik ilgi, cik viņš vēlas, jo tādējādi tiek nostiprināta visa ķermeņa muskulatūra un tiek izietas visas psihomotorās attīstības stadijas. 
  Kādus apavus izvelēties, ja ir plakanā pēda vai tās profilaksei?
Nepiemērotu apavu nēsāšana var novest pie pēdas deformācijas, sevišķi bērna augšanas periodā. Sākot ar bērna pirmajiem soļiem, vecākiem ir nopietni jāpadomā par kvalitatīvu un piemērotu apavu iegādi. Kad bērns sāk macīties staigāt, izvēlētajiem apaviem ir jābūt ar augstu un stingru kapi, kas labi fiksē potītes, papēža rajonu. Vēlama ir daļēji slēgta, dabīgās ādas virspuse, kas ļauj pēdai elpot, kā arī zems papēdis  (bērnu apaviem līdz 2cm, papēža platumam ir jābūt ne mazākam par trešdaļu no zoles kopējā garuma). Bieži var redzēt, ka bērnudārzos bērni nonēsā apavus, kas tiem tika iegādāti svinīgam pasākumam (2. zīm.). Šie apavi ir nestabili, ierobežo bērna pārvietošanos un nevienmērīgi noslogo pēdu. Nebūtu vēlama platformas zole, zolei ir jābūt viegli saliecamai (3. zīm.). Tāpat jāpievērš uzmanība zoles apakšai, protektoriem ir jāpārklāj vienmērīgi visu zoles virsmu, zolē pa viduslīniju iestrādātas puķītes, dažādas ģeometriskas figūras, kas paceļās virs zoles, ejot rada pēdas nestabilitāti un pārslogo pēdas saišu aparātu (4. zīm.). Labos apavos zoles iekšpusē ir iestrādāts supinators, kas pielāgojas bērna pēdas garenvelvei. Apavu zolei ir jābūt elastīgai, amortizējošai, lai iešanas laikā tā labi locītos un mazinātu triecienus. Vēlams, lai bērnu apaviem būtu plats purngals.  

                

                    1. zīm.                                  2. zīm.                                    3. zīm.                                    4. zīm.   Bērniem līdz gada vecumam nevajadzētu nēsāt pārāk stingra materiāla apavus. Vajadzētu pievērst uzmanību tam, vai rāpulīšu pēdas un zeķītes nav pārāk ciešas.
Izvēloties piemērotu apavu izmēru bērnam, nebūtu prātīgi iegādāties pāris izmērus lielākus apavus, mēģinot tos stingrāk sasiet, lai tie turētos pie kājas. Apavi nedrīkst taucēt bērnam staigāt, vēlamā rezerve ir aptuveni 1,5 cm. Lai aprēķinātu bērna pareizo izmēru, uzzīmējiet bērna pēdiņu uz papīra. Izmēriet tās garumu un pieskaitiet vēl 1,5cm un pusi no kopējās summas. (Ja bērna pēda piemēram ir 13cm gara, pareizo izmēru iegūst: 13+1,5=14,5:2=7,25. Pareizais apavu izmērs noapaļojot ir 14,5+7,25~22.). Rūpīgi jāseko tam, cik daudz bērna pēdiņa ir izaugusi, jo, ja pēdu pirkstgali jau atduras pret apava purngaliem, šie apavi ir kļuvuši bērnam par mazu. Pārāk cieši apavi traucē asinsritei pēdā, venozo asiņu un limfas attecei, tas var traucēt normālai pēdas attīstībai.
  Pēc pastaigas pievērsiet uzmanību bērna kājai tad, kad ir noauti apavi – ja ādā ir iespiedies zeķes relijefs vai apavu iekšējās šuves, apavus ir nepieciešams nomainīt, jo ilgstoša šādu apavu nēsāšana var novest pie kāju pirkstu deformācijas.
  Pievērsiet uzmanību apavu supinatoriem (apavu iekšpusē liekamām zolītēm), to uzdevums ir palīdzēt pēdas velvei un koriģēt pēdas kaulu stāvokli. Supinatori var būt jau iestrādāti apavos vai speciāli izgatavoti. Ja ir konstatēta plakanā pēda vai citas pēdas deformācijas, supinatoru periodiska (dažas stundas dienā), ilgstoša vai pastāvīga nēsāšana ir obligāta. Supinatori veic tikai pasīvu pēdas velves balstu, tāpēc ir jāveic speciāli vingrojumi, kas nostiprina iekšējās velves muskuļus. Jāatceras, ka ortopēdiskie apavi neārstē, bet gan tikai novērš tālāko pēdas deformācijas attīstību. Bērni ar pēdu deformāciju nedrīkst valkāt mīkstas čības, sandales bez kapes, kedas vai citu bērnu valkātus apavus.
  Vingrojumus var apskatīt video versijā, bet labāk pirmo reizi tos veikt fizioterapeita uzraudzībā, lai nodrošinātu vingrojumu pareizu izpildi. Tos  veic vairākas reizes dienā pa 2 – 3 vingrinājumiem, ar kailām pēdām vai plānās zeķītēs
Tāpat var izmantot masāžu. Masāža normalizē pēdas un potītes muskuļu tonusu, nostiprina vājus muskuļus un noņem to sasprindzinājumu. Uzlabojot muskuļu, saišu un kaulu asinsapgādi. Masāžas efekts ir lielāks, ja to apvieno ar koriģējošiem vingrinājumiem.
  Pirms uzsāk vingrošanu un masāžu fizioterapeitam ir jāpārbauda bērna stāja (iegurņa simetrija, mugurkauls, kāju locītavu stāvoklis, muskuļu tonuss) un jāveic nepieciešamās korekcijas mugurkaulam, iegurnim. 
Cienījamie vecāki, ja esat pamanījuši savam bērnam izplūdušu pēdas nospiedumu, no iekšpuses visā garumā nonēsātu zoli, vai arī, ja Jūsu bērnam pirms skolas gaitu sākšanas vēl nav veikta pēdu un stājas profilaktiskā apskate, tad griežaties pie fizioterapeita vai cita speciālista.